Sēru vēsts.

Ar skumjām saņēmām ziņu par mūsu mīļās Māras Heinrichs dzim. Jenkevica aiziešanu aizsaulē.

Māras sirds pārstāja pukstēt pēc smagas slimības 01.02.16 un paliks mūsu gaišā atmiņā.

Brēmenes latvieši izsaka visdziļāko līdzjūtību piederīgajiem.

Izvadīšana no Fischerhudes baznīcas 13. februārī plkst. 13:00.

0 Kommentare

2016

Latvieši Brēmenē novēl panākumiem pārpilnu Jauno 2016. Gadu.

0 Kommentare

Postfolkloras grupas „Rikši“ koncerts

0 Kommentare

Ziemassvētku svinēšana

Advente ir klusuma un mīlestības laiks.

 

Laiks, kad mēs kaut gaidām un ceram – vai nu saules uzvaru pār tumsu, Kristus piedzimšanu vai nu vienkārši vēlamies saņemt dāvanas…

 

Cik mēs paši dažādi esam, tik dažādas ir mūsu vēlmes un cerības. Šādā noskaņā mēs svētdien, trešajā Adventē pulcējāmies Oldenburgas baznīcas draudzes mājā, lai kopīgi svinētu Ziemassvētkus.

 

Pasākumu ievadīja diakones Laimas Urdzes vadītais Ziemassvētku dievkalpojums. Otrajā daļā mielojāmies ar līdzatnestajiem Ziemassvētku gardumiem, gājām rotaļās un vienojāmies kopīgā dziesmu dziedāšanā.

 

Īpaši skaisti šie Ziemassvētki bija mūsu bērniņiem un pusaudžiem, kas pat bija sagatavojuši priekšnesumus, kas tika atalgoti ar mūsu “sniegbaltītes” Ivetas Preses ar lielu mīlestību sagatavotajām Ziemassvētku paciņām un pašdarinātiem eņģelīšiem. Mūsu pasākumu ar brīnišķīgu koncertu kuplināja arī viesi no Latvijas – pūtēju kvintets “Rīga”.

 

Šī bija atkal ļoti skaista un sirsnīga pēcpusdiena, kuras vienreizējā mīlestības un sirsnības sajūta mūs vēl pavadīs līdz Ziemassvētkiem.

 

mehr lesen 0 Kommentare

Piparkūku cepšana

Kas gan būtu Ziemassvētki bez tradicionālajām latviešu piparkūkām? Un ja mūsu mītnes zemē tādas nav nopērkamas, tad cits nekas neatliek, kā tās gatavot pašiem!


Plānās piparkūkas pēc sensenas latviešu piparkūku receptes, vai arī piparkūkas ar konjaka garšu... Mmm... Aļonas fantāzijai recepšu izvēlē  un mūsu darba priekam svētdien nebija robežu! Bet pats galvenais, kā vienmēr,  bija jauki kopā pavadītā otrās Adventes pēcpusdienā!


0 Kommentare

Kārtējā sadziedāšanās

Kas gan var būt dabīgāks un jaukāks, kā dziedāšana un rotaļās iešana dzimtajā valodā? Īpaši mūsu mazajiem, kas dzimuši un auguši ārzemēs, tas nav pats par sevi saprotams. Tāpēc vēl jo vairāk priecājamies, ka mūsu tikšanās reizēs bērniņi redz un dzird, ka latviešu valoda nav tikai "citplanētiešu" valoda, kurā mājās runā tikai vecāki, vai nu tikai māmiņa vai tētis.... Un mums par lielu brīnumu - mūsu bērniņi šajā jaukajā sestdienas pēcpusdienā savā starpā runāja latviski! :)

0 Kommentare

18. novembra svinības

Klusi rokas uzliekam

Brīvās Latves karogam:

Brīvā Latve topi, audzi

Līdz ar brīvo tautu draudzi!

 

(Rainis)

 

18. novembrī, svinot Latvijas valsts proklamēšanas 97. gadskārtu, savās sirdīs un domās mēs bijām kopā ar mūsu tautiešiem dzimtenē, mūsu īstajās mājās.

 

Un te nu varam piekrist mūsu tautas dzejniekam Jānim Jaunsudrabiņam, kas ilgus pēckara gadus pats pavadīja Vācijā un uz savas ādas izbaudīja dzīvi svešumā:

 

“Latvi, … dzīvo kur dzīvodams, bet nesaki nekad, - te es esmu mājās, te esmu atradis jaunu dzimteni. Jo zini: dzimtene ir tikai viena, - kur esi dzimis, kur dzimuši un mūžu nodzīvojuši tavi vecāki, tavi senči, paaudžu paaudzes. ... zaudējis Latviju, tu zudīsi pats.”

 

Arī svešumā mēs esam maza daļa no mūsu mīļās, mazās Latvijas.


 

mehr lesen 0 Kommentare

LATVIJAI 97

 

Latvi, lai kurā zemes daļā Tu nonāktu –

piemini Latviju!

 

Turi Latviju dziļi ieslēgtu savā sirdī.Turi to kā lielāko dārgumu, ko nedrīkst pazaudēt. Jo zaudējis Latviju, tu zudīsi pats.

(Jānis Jaunsudrabiņš)

 

Sveiciens Latvijas Republikas proklamēšanas 97. gadadienā!

 


 

0 Kommentare

Latviešu dievkalpojums valsts svētku zīmē

Dievkalpojums ar dievgaldu valsts svētku zīmē:

 

Svētdien, 15. novembrī 2015, plkst. 11:00

 

Ohmstedes baznīcas draudzes namā, Butjadinger Str. 59, 26125 Oldenburgā

 

Diakone Laima Urdze

Kollekte - daudzbērnu ģimenēm Latvijā

 

Lasīt vairāk

Esiet žēlsirdīgi pret tiem, kas šaubās

"Esiet žēlsirdīgi pret tiem, kas šaubās."

 

Jūdas vēst. 22. p.

 

Cik stipra, mirdzoši tīra ir mūsu ticība?

 

Arī mēs dažkārt šaubāmies, vai pareizi izprotam Jēzus vārdus, vai varam tos pieņemt kā vienīgo patiesību, un tādēļ esam nedroši par mūsu uzticību Dievam. Mūsu šaubas var veidoties gan pozitīvā gan negatīvā virzienā. Ja nespējam pieņemt Jēzu apstiprinošu attieksmi, tad svārstāmies mūsu uzticībā un citiem ir grūti uz mums paļauties un ar mums sadarboties. Bet ja nopietni un vaļsirdīgi sevi iztaujājam, izmeklējam savu sirdi, vai tā patiešām tic Pestītājam, mēs spējam ar Dieva palīgu labot kļūdas un uz­sākt garīgu atjaunošanos.

 

Tas, ka mēs ticam, ir Dieva dāvana, kuru saņemam nepelnīti un par velti, katrs savā laikā, un tādēļ mums nevajadzētu nopelt tos, kas nespēj savu ticību uz mā­jienu uzrādīt. Neviens cilvēks jau nav cēlāks, vērtīgāks, nekļūdīgāks par otru! Un tie, kas cīnās ar sevi, meklējot pareizo dievatziņu, tie jāatbalsta, tiem jāpalīdz atvērties Jēzus Kristus vārdiem un draudzībai kopējās, sirsnīgās lūgšanās.

 

Kā īsti kristieši nemaldināsim, nenosodīsim, bet atbalstīsim tos, kas šaubās, lai dzīvojot visi izjūtam Dieva mīlestības vienojošo spēku.

 

Uz redzēšanos dievkalpojumos Oldenburgā!

 

Jūsu Laima Urdze

 

mehr lesen 0 Kommentare

Brēmene atkal dzied "Sanāciet, sadziediet..." 

"Panta rhei" sengrieķu valodā nozīmē "viss tek un mainās". Vai vienkāršāk sakot, mēs nekad neiekāpsim vienā un tanī pašā upē divas reizes, jo ūdens jau pēc dažām sekundes simtdaļām būs nomainījies.

 

Tāpat ir ar mūsu sadziedāšanās pasākumiem: Tos veidojam mēs paši, mūsu savstarpējā mijiedarbība, pieredze un empātija. Arī šoreiz viss bija pilnīgi savādāk un atkal iedvesmojoši.

 

Mūsu pulciņš vairojas, dziesmu repertuārs mainās un gandarījums aug.

 

Šoreiz Raimonda Paula skaistāko dziesmu repertuāru papildināja tradicionālās tautas dziesmas un pat dažas rotaļas. Tomēr pasākuma kulminācija bija uz "Nachbarschaftshaus" skatuves kopīgi dziedātās dziesmas "Pūt, vējiņi" un "Pie Dieviņa gari galdi".

 

 

 

mehr lesen 0 Kommentare

Sanāciet, sadziediet...

Šķiet, ka šobrīd Latvijā viena no visvairāk diskutētajām tēmām ir jautājums par latviešu nacionālo identitāti. Kas ir tas, kas liek mums intuitīvi kopt savas tradīcijas un arī ārzemēs neaizmirst savu dzimto valodu?

 

Mūsu atbilde ir pavisam vienkārša un praksē pārbaudīta: kopīga sadziedāšanās ir latvietības pamatu pamats!

 

Šķiet, ka mūsu latviskais koris ir pat viena no demokrātiskākajām dziedāšanas kopām pasaulē, jo katrs dziedātājs var izvēlēties savas mīļākās dziesmas, kuras tad kopīgi arī dziedam. Tā trīs vai četras stundas jaukā un radošā atmosfērā paiet nemanot!

 

mehr lesen 0 Kommentare

Tikšanās ar Jöran Steinhauer

Latviešu kopāsanākšana nenozīmē, ka mūsu vidū ir tikai latvieši. Vienmēr esam priecīgi, ka mūsu pasākumos piedalās arī cittautieši, kam interesē latviešu kultūra, tradīcijas un valoda.

Īpašu prieku mums visiem sagādāja kopīgais vakars ar Jorānu Štainhaueru, kas Latviju 2014. gadā pārstāvēja Eirovīzijas dziesmu konkursā.

Tikšanās notika restorānā "Lilie", kur mūsu rīcībā bija slēgta telpa ar klavierēm. Tā nemanot raisījās ne tikai valodiņas, bet arī sirdis, kas ne tikai šajā vakarā sita vienā ritmā ar Jorāna brīnišķīgajām melodijām!

Liels, liels paldies Jorānam!
mehr lesen 0 Kommentare

Mūsu pirmā latviskās sadziedāšanās pēcpusdiena

"Kas lēni nāk, tas labi nāk," saka latviešu sakāmvārds. Mūsu gadījumā tas vis nenāca lēni, bet gan diezgan ātri un, kā var redzēt fotogrāfijā, arī kreatīvi... Jau mēnesi pēc kopīgās Līgo vakara svinēšanas, mēs tikāmies uz pirmo sadziedāšanos.

 

Īpaši lielu pārsteigumu un prieku mums sagādāja Armanda Strazda virtuozā klavierspēle, kas ne tikai radīja brīnišķīgu noskaņojumu, bet lika savienoties kopīgā draudzības un vienotības sajūtā...

mehr lesen 0 Kommentare

"Līgo, māmiņ, līgodama..

Līgo skaisti šovakar," 23. jūnija vakarā skanēja ne vien katrā Latvijas sētā, bet arī daudzviet ārzemēs, kur mīt latvieši. Arī Brēmenes pusē.


Šim neaizmirstajam 2015. gada Līgo vakaram bija un būs īpaša nozīme Brēmenes un tās apkaimes latviešu saviesīgās dzīves vēsturē: lielākā daļa no vakara dalībniekiem nebija savstarpēji pazīstami, bet neaprakstāma bija šī vienreizējā sirsnība un kopības sajūta, kad mēs visi sapratām, ka mēs visi tomēr esam un paliksim latvieši, piederam vienai tautai un nācijai, lai arī neaprēķināmie dzīves ceļi mūs aizveduši tālu prom no dzimtenes…

 

„Citu gadu gaidīsim,

Kad Jānītis atkal nāk.

Tā, lai mūsu bērnu bērni

Vienmēr Līgo dziesmas māk...“

 

mehr lesen 0 Kommentare